Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķēķis
ķēķis -ķa, v.; novec.
Virtuve.
PiemēriAnna neprot vārīt pēc pilsētas kungu garšas. Pirmās dienas ārsta kundze iet pati ķēķī ierādīt.
Avoti: 4. sējums