ļuļķēt
ļuļķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.; niev.
1.Smēķēt.
PiemēriBet ko šis? Atņirdz zobus kā kamielis un tikai ļuļķē tās savas cigaretes.
1.1.intrans.
Piemēri«To pīpēšanu tev vajadzētu mest nost,» Sūna norūca. «Vecs vīrs, bet ļuļķē bez mitēšanās.»
Avoti: 5. sējums