Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņaudīgs
ņaudīgs -ais; s. -a, -ā
ņaudīgi apst.
1.Tāds, kas bieži ņaud (par kaķi).
2.sar.; niev. Ņaudulīgs.
PiemēriŅaudīgs bērns.
Avoti: 6-1. sējums