ņirbīgs
ņirbīgs -ais; s. -a, -ā
ņirbīgi apst.
1.Tāds, kas ņirb (1).
PiemēriŅirbīga gaisma.
- Ņirbīga gaisma.
- Ņirbīgs saules stars.
- No šī paugura pārskatāma brīnišķīga, ņirbīga, dažādām krāsām ziedoša aina.
- Brūns sermuliņš.. skatījās ņirbīgi spīdošām ačelēm.
2.Tāds, kas ņirb (2).
PiemēriPāri saules apstarotajam ūdens klajam skan dziesmas un jautras klaigas, jahtas un motorlaivas slīd gan uz vienu, gan uz otru pusi, veikli manevrēdamas airu laivu ņirbīgajā barā..
- Pāri saules apstarotajam ūdens klajam skan dziesmas un jautras klaigas, jahtas un motorlaivas slīd gan uz vienu, gan uz otru pusi, veikli manevrēdamas airu laivu ņirbīgajā barā..
- Viņu nesaista dunošās un ņirbīgās lielpilsētas, bet gan klusie lauku ciemati.
3.Tāds, kas ņirb (3).
Avoti: 6-1. sējums