šķobīgs
šķobīgs -ais; s. -a, -ā
šķobīgi apst.
1.Tāds, kas šķobās (1).
PiemēriŠķobīgs krēsls.
- Šķobīgs krēsls.
- Laiku pa laikam zem kājām izkustas kāds šķobīgs akmens, ir jāpasper izmanīgs solis, lai neiekāptu plaisā..
- Viss liekas tāds, kā tas varējis būt pagājušajā gadusimtenī. Ar malkas strēķiem, šķību vindu,.. ar šķobīgām zemnieku mājelēm Vasiļovā..
- pārn. ..līdz vakaram jau tapuši vairāki dzejoļi šķobīgā, kā satrauktā rakstā un tikpat kā bez labojumiem.
2.Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
PiemēriŠķobīgs priekšstats.
- Šķobīgs priekšstats.
Avoti: 7-2. sējums