šļāce
šļāce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Šalts, arī šļakata.
PiemēriBangu šļāces.
- Bangu šļāces.
- It kā milzu vesera triecieniem ūdens šļāces izsita [kuģa] lūku ķīļus, sadragāja matrožu kajītes durvis un pieplūdināja mazo telpu līdz vidum.
- Ar pirmajām lietus šļācām, kas smagi un dobji sāk šaustīt zemi, Selderiņam acis aizsit tuva zibens gaisma.
- Vējš, kas dienā no viļņu galiem dzenāja sāļā ūdens šļāces, piegura..
Avoti: 7-2. sējums