šņore
šņore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.sar. Aukla.
PiemēriNo seglu somas viņš izrauj šņori, sasien Brīvniekam rokas uz muguras un šņores galu piestiprina sev pie segliem.
- No seglu somas viņš izrauj šņori, sasien Brīvniekam rokas uz muguras un šņores galu piestiprina sev pie segliem.
- Grāvis pēc šņores norakts, taisns kā stīga..
2.vēst. Šnore1.
PiemēriPēc zemes alkst daudzi. Visvairāk gan tie, kas kalpo svešam saimniekam vai dzīvo uz divām vai trim šņorēs izstieptām pūrvietām.
- Pēc zemes alkst daudzi. Visvairāk gan tie, kas kalpo svešam saimniekam vai dzīvo uz divām vai trim šņorēs izstieptām pūrvietām.
- Manā dzimtajā Latgales pusē katram pauguram ir dots vārds. Tā radies Kartupeļu kalns. Senāk, kad zeme vēl šņorēs bijusi, sādžinieki te dēstījuši kartupeļus.
3.Šnore2.
Stabili vārdu savienojumiNakts šņore. Šņoru grāmata.
- Nakts šņore — Naktsšņore.
- Šņoru grāmatavēst. — Caurauklota grāmata.
Avoti: 7-2. sējums