Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šūpīgs
šūpīgs -ais; s. -a, -ā
šūpīgi apst.
1.Tāds, kas šūpojas (1).
PiemēriŠūpīgi zari.
2.Tāds, kas šūpojas (2).
PiemēriŠūpīga laiva.
Avoti: 7-2. sējums