žīdi
žīdi -u, v.
žīds -a, v.
žīdiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Ebreji1.
PiemēriŠeit kādreiz stāvēja varens nams, pirmās konfesijas lūgšanas templis, nams, kas liecināja par Rīgas žīdu sabiedrības ticību, kultūru un turību.
- Šeit kādreiz stāvēja varens nams, pirmās konfesijas lūgšanas templis, nams, kas liecināja par Rīgas žīdu sabiedrības ticību, kultūru un turību.
- «Milce, kur tu te staigā?» balss no dārza baltā žoga puses pavaicā. Tā ir žīdu meitene Rebeka no Milces klases.
2.arī vsk. Ebreji2.
Piemēri..uzbrauca slīperu žīds, un mežu sāka līst viņam promvešanai.
- ..uzbrauca slīperu žīds, un mežu sāka līst viņam promvešanai.
- «..viņš strādāja par mežu brāķeri pie žīda.»
- ..saimniecei jāskatās pakaļ, lai kalpones, kad paunu žīds iebraucis, neatgrūž tam māju labumu.
Stabili vārdu savienojumi
- Bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta sar. — Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Paunu žīds novec. — Pauninieks.
Avoti: 8. sējums