žirgtums
žirgtums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → žirgts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIr taču veselīgi pakustēties svaigā gaisā - tūlīt cits žirgtums un dzīvesprieks.
- Ir taču veselīgi pakustēties svaigā gaisā - tūlīt cits žirgtums un dzīvesprieks.
- Kad Gunāram padomā kas patīkams, viņš ir sparīgs, izdarīgs un apsviedīgs. Arī torīt.. - kāds žirgtums, kāda atspere jautās viņa rosībā..
- ..tēvs lika Artūram izvest jauno zirgu no kūts. Viņš gribēja vēlreiz to apskatīt un papriecāties par tā žirgtumu.
Avoti: 8. sējums