Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
absorbēt
absorbēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
fiz., ķīm. Uzsūkt, pilnīgi ietvert.
PiemēriAbsorbēt gāzes.
  • Absorbēt gāzes.
  • Absorbēt indīgas vielas.
  • Absorbēt gaismas starus.
  • Absorbējošas vielas.
  • Saule brūnina cilvēka ādu, taču gaisma var iedarboties vienīgi tur, kur to absorbē, tas ir, uztver kā staru enerģiju.
  • Migla un.. putekļi ļoti negatīvi ietekmē apdzīvoto vietu gaismas režīmu, jo absorbē krietnu tiesu saules starojuma.
  • pārn. Nemitīgi aug un plešas lielpilsētas, pamazām absorbēdamas apkārtējos laukus un mežus.
Avoti: 1. sējums