aizklāt
aizklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju; trans.
1.Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. imperf. Klāt ciet. Aizsegt.
PiemēriAizsegt logu ar segu.
1.1.Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
PiemēriAizklāt segu logam priekšā.
2.Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
PiemēriAp tiem [šaha spēlētājiem] drūzmējās līdzjutēji, kas bija tā ielenkuši spēlētājus un savas pinkainās galvas tik cieši kopā sabāzuši, ka aizklāja visu šaha galdiņu.
2.1.Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
PiemēriSaules nav. Pelēki mākoņi aizklājuši debesis.
Avoti: 1. sējums