aizmaldīties
aizmaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Noklīst no pareizā ceļa.
PiemēriAizmaldīties miglā.
- Aizmaldīties miglā.
- Tumsā var viegli aizmaldīties sāņus.
- Aizvien vēl nāca klāt jauni [meža sapulces] dalībnieki, kas bija aizmaldījusies..
1.1.Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriEs biju aizmaldījies tīri neviļus uz Gravas kalnu pie lielā atvara, kas jau pārklājies ar ledu.
- Es biju aizmaldījies tīri neviļus uz Gravas kalnu pie lielā atvara, kas jau pārklājies ar ledu.
- pārn. Migla neizgaisa visu dienu. Uznāca nakts. Laiva aizmaldījās aizvien tālāk nezināmā plašumā.
1.2.pārn. Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
PiemēriJurītis uzmanīgi sekoja skolotājas vārdiem, bet tad sāka aplūkot viņas spožās brilles. Beidzot domas aizmaldījās pavisam projām.
- Jurītis uzmanīgi sekoja skolotājas vārdiem, bet tad sāka aplūkot viņas spožās brilles. Beidzot domas aizmaldījās pavisam projām.
- ..izrādē režisora radošā fantāzija brīžiem aizmaldījusies nost no pamatvirziena - dziļas autora filozofisko ideju atklāsmes..
1.3.pārn. Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
PiemēriVai nu tīši, vai nejauši viņa [kalpu puiša] acis bieži, bieži vien aizmaldījās uz Silmežu pusi.
- Vai nu tīši, vai nejauši viņa [kalpu puiša] acis bieži, bieži vien aizmaldījās uz Silmežu pusi.
Avoti: 1. sējums