aizrīt
aizrīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju; trans.; reti
Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
PiemēriOgas uz mēles vai izkusa: tikko uzlikta odziņa uz mēles, vairs nav, jau aizrīta.
- Ogas uz mēles vai izkusa: tikko uzlikta odziņa uz mēles, vairs nav, jau aizrīta.
- pārn. Plīts pilnu muti rija un tikko jaudāja aizrit augošo liesmu un dūmu guldzienu.
Avoti: 1. sējums