aizrībināt
aizrībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Rībinot attālināties.
PiemēriPērkons aizrībina mums garām.
- Pērkons aizrībina mums garām.
- Pa ielas bruģi aizrībināja kādi rati.
- Tukšajām kannām grabot, Vilks [piena vedējs] aizrībināja projām.
- Kaimiņš aizrībināja ar jauno bēri.
2.trans.; pareti Iesākt rībināt. Īsu brīdi rībināt.
PiemēriAizrībināt bungas.
- Aizrībināt bungas.
Avoti: 1. sējums