aizsmēķēt
aizsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
PiemēriAizsmēķēt cigareti.
- Aizsmēķēt cigareti.
- Aizsmēķēt pīpi.
- ..sargs aizsmēķēja papirosu. Uzliesmoja maza uguntiņa.
- Nošķēlis tievam cigāram pusi, [vīrietis] aizsmēķēja to..
1.1.intrans.
PiemēriNogūlies pie alas ieejas, viņš [karavīrs] gribēja aizsmēķēt, rāva sērkociņu, bet liesma neradās.
- Nogūlies pie alas ieejas, viņš [karavīrs] gribēja aizsmēķēt, rāva sērkociņu, bet liesma neradās.
- "Piemirsu, tu taču nepīpo," viņš teica, aizsmēķēdams pats.
1.2.intrans. Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
PiemēriAtļaujiet aizsmēķēt!
- Atļaujiet aizsmēķēt!
- Dot aizsmēķēt.
- Lūgt aizsmēķēt.
Avoti: 1. sējums