aizsmakums
aizsmakums -a, v.; parasti vsk.
Rezultāts → aizsmakt1. Balss saišu pietūkums, elastības zudums.
PiemēriĀrstēt kakla aizsmakumu.
- Ārstēt kakla aizsmakumu.
- Aizsmakums nepāriet.
- No runāšanas ar bērniem Gundegai bija pastiprinājies aizsmakums. Viņa elpoja smagi.
- Vecais Belka līksmi kūla asti, pazīdams saimnieku un gribēdams to apsveikt ar priecīgu riešanu, bet aizsmakuma dēļ nekas liels neiznāca.
Avoti: 1. sējums