aizsmakt
aizsmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriNo smēķēšanas aizsmakusi balss.
- No smēķēšanas aizsmakusi balss.
- Balss galīgi aizsmaka.
- Kliedzienā oratora balss aizsmaka..
- "Ja labi noskūsiet, šovakar izmaksāšu kino," Leons sacīja un dzirdēja, ka balss viņam it kā aizsmok.
- Oliņš aizsmakušā dzērāja balsī dziedāja..
- ..balss [sunim] pilnīgi aizsmakusi.. Tādēļ pariet Bosis nemaz vairs nevarēja..
1.1.Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
PiemēriAizsmacis kakls.
- Aizsmacis kakls.
- Kliedz, kamēr rīkle aizsmok.
1.2.Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
PiemēriAizsmacis cilvēks.
- Aizsmacis cilvēks.
- Saaukstēties un aizsmakt.
- Krists dabūja angīnu un aizsmaka.
- "Man nav sausa ne vīlīte," Lērums aizsmacis iesēcās..
- Gailis brēca aizsmacis, viņam laiks vest savu saimi ganībās.
2.parasti divd. formā: aizsmacis Tāds, kam nav skanīguma. Tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
PiemēriAizsmacis lokomotīves svilpiens.
- Aizsmacis lokomotīves svilpiens.
- ..kapsētā aizsmacis zvans izsita savu monotono takti.
- Priekšistabā smagi, aizsmacis sāk sist sienas pulkstenis.
Avoti: 1. sējums