aizsmakt
aizsmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriNo smēķēšanas aizsmakusi balss.
1.1.Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
PiemēriAizsmacis kakls.
1.2.Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
PiemēriAizsmacis cilvēks.
2.parasti divd. formā: aizsmacis Tāds, kam nav skanīguma. Tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
PiemēriAizsmacis lokomotīves svilpiens.
Avoti: 1. sējums