aizsmaržot
aizsmaržot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.poēt. Beigt ziedēt un smaržot.
PiemēriAizsmaržoja baltās ievas, Aizsmaržoja sārtās rozes, Aizkūpēja, aizgaroja..
2.reti Aizsmaržoties.
PiemēriAtskanēja pirmais zvans [koncertzālē]. Tai brīdī kaut kas viegli pieskārās pie Volda pleca. Gaiss viņa tuvumā aizsmaržoja pēc vītušām puķēm.
Avoti: 1. sējums