aizsmaržot
aizsmaržot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.poēt. Beigt ziedēt un smaržot.
PiemēriAizsmaržoja baltās ievas, Aizsmaržoja sārtās rozes, Aizkūpēja, aizgaroja..
- Aizsmaržoja baltās ievas, Aizsmaržoja sārtās rozes, Aizkūpēja, aizgaroja..
- Līdaines upes malā jau sen bija noziedējušas lazdas, aizsmaržoja baltās ievu kupenas..
- pārn. Atkal aizšalkusi, aizsmaržojusi viena vasara. Šķiet, tā aizskrējusi ar vēja spārniem..
- pārn. Gājumā lepnā un straujā Aizsmaržos dzīve kā zieds.
2.reti Aizsmaržoties.
PiemēriAtskanēja pirmais zvans [koncertzālē]. Tai brīdī kaut kas viegli pieskārās pie Volda pleca. Gaiss viņa tuvumā aizsmaržoja pēc vītušām puķēm.
- Atskanēja pirmais zvans [koncertzālē]. Tai brīdī kaut kas viegli pieskārās pie Volda pleca. Gaiss viņa tuvumā aizsmaržoja pēc vītušām puķēm.
Avoti: 1. sējums