aizsoļot
aizsoļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Soļojot attālināties. imperf. Soļot prom.
PiemēriAizsoļo demonstranti.
- Aizsoļo demonstranti.
- Daugulis apstājās...dziedādama aizsoļoja kolonna arodskolnieku.
- pārn. ..sarmota aizsoļo nakts.
1.1.Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
PiemēriAizsoļot līdz mežam.
- Aizsoļot līdz mežam.
- Katru rītu.. krustmāte Iza aizsoļoja pa celiņu, vakaros - pusstundu pēc fabrikas svilpes - pārradās.
- Paņēmusi balto seģeni, basām kājām viņa aizsoļo gar olnīcas bērziem, kuros jau iegulies sarkans riets.
Avoti: 1. sējums