Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvākojums
-a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → aizvākot1. Tas, ar ko aizvāko.
PiemēriNoņemt aizvākojumu.
2.Vaska segums bišu šūnām.
PiemēriNogatavinātā medus aizvākošanai bites ņem vasku no kanniņu sienām, kādēļ jaunu kāru aizvākojumi ir gaiši, bet vecu - tumši.
Avoti: