aizķert
aizķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
PiemēriPlostnieks aizķēra baļķi ar ķeksi.
2.Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
PiemēriNejauši aizķert.
2.1.sar.; reti Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
Piemēri..vajadzēja pārsēsties citā vilcienā, kas caur Rūru, aizķerot mazu Holandes stūrīti, devās tieši uz Kalē.
2.2.pārn.; sar. Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
PiemēriTicis galā ar teorijas vēsturisko pusi, Sviķis [sporta treneris] dažos vārdos aizķēra arī taktiku.
3.sar. Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Piemēri..viņš [jauneklis] izliekas tik jautrs, tik omulīgs, aizķer ar savām asprātībām, vienu, otru..
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 1. sējums