Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšķelties
aizšķelties parasti 3. pers., -šķeļas, pag. -šķēlās
Refl. → aizšķelt.
PiemēriKoka zars aizšķēlies.
Avoti: 1. sējums