apbūve
apbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
PiemēriJaunās pilsētas apbūve.
1.1.ģen.: apbūves Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
PiemēriApbūves gabals.
Avoti: 1. sējums