Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apcietināt
apcietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
PiemēriApcietināt zagli.
2.novec. Nocietināt.
PiemēriApcietināta pilsēta.
3.novec. Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
Piemēri"Žēl, ka ikviena patiesība par tevi pašu tevi tā aizvaino un apcietina," kaislīgi turpināja Marta..
Stabili vārdu savienojumiApcietināt sirdi.
Avoti: 1. sējums