apcietināt
apcietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
PiemēriApcietināt zagli.
- Apcietināt zagli.
- Apcietināt laupītājus.
- Kad republikāņu daļas pārgāja Francijas robežu, viņu [cīnītāju] kopā ar visiem apcietināja un ieslodzīja koncentrācijas nometnē..
- Kādu Liepājas skolu pēkšņi pārlidoja vēsts: Imants [komjaunietis] apcietināts!.. Tagad daudzus šos Liepājas jauniešus ieslēdza saltie cietuma mūri.
2.novec. Nocietināt.
PiemēriApcietināta pilsēta.
- Apcietināta pilsēta.
- Es salu apstākļus pazīstu...Šo salu tikai vēl pērngad sāka apcietināt.
- Pils bija pārvērsta par cietoksni: apakšstāva logi aizmūrēti, augšējie aizsprostoti, atstātas tikai šauras šaujamās spraugas. Viņnakti apcietinātās un apsargātās pils ļaužu kukņā [virtuvē] noslēpumainā kārtā bija ieticis sarkans gailis..
3.novec. Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
Piemēri"Žēl, ka ikviena patiesība par tevi pašu tevi tā aizvaino un apcietina," kaislīgi turpināja Marta..
- "Žēl, ka ikviena patiesība par tevi pašu tevi tā aizvaino un apcietina," kaislīgi turpināja Marta..
Stabili vārdu savienojumiApcietināt sirdi.
- Apcietināt sirdi idioma — Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
Avoti: 1. sējums