nocietināt
nocietināt -inu, -ini, -ina, pag. -inaju; trans.
1.mil. Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
PiemēriNocietināt pilsētu.
- Nocietināt pilsētu.
- Nocietināt pozīcijas.
- 13. gadsimtā vācu feodāļi [Livonijā] dzīvoja lauku nocietinātās pilīs..
- ..Melnās jūras krasti ir tagad tik stipri nocietināmi, ka nekāda ienaidnieka vara te vairs nesagrautu mājas un veselas pilsētas!
2.Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
PiemēriTīru zeltu juvelieri nelieto, jo tas ir mīksts. Lai nocietinātu, tam pievieno varu un sudrabu.
- Tīru zeltu juvelieri nelieto, jo tas ir mīksts. Lai nocietinātu, tam pievieno varu un sudrabu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
PiemēriAr visu nocietināto gribu un notrulinātiem nerviem viņam [nošaušanu gaidot] salka pārskrien. Dzīvības instinkts ir brīnum sīksts..
- Ar visu nocietināto gribu un notrulinātiem nerviem viņam [nošaušanu gaidot] salka pārskrien. Dzīvības instinkts ir brīnum sīksts..
- ..viņa [darbaudzinātāja] zina vispiemērotākos vārdus, ko attiecīgā brīdī cilvēkam pateikt. Pēc tam it kā notiek pārvērtība - visbiežāk atmaigst, kļūst pieejamāki pat vislielākie spuraini un raksturā nocietinātie.
Stabili vārdu savienojumiNocietināt sirdi.
- Nocietināt sirdi idioma — Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Avoti: 5. sējums