apkūpēt
apkūpēt -kūpu, -kūpi, -kūp, pag. -kūpēju; intrans.
1.Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpt. Nokvēpt.
PiemēriApkūpējuši griesti.
- Apkūpējuši griesti.
- ..nodega barona labības šķūņi un rijas... «Es likšu savu kara cepuri galvā..» Uldis prātoja, stāvēdams uz apkopējušā rijas ķieģeļu pamata.
1.1.trans.; reti Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
PiemēriBaltas zvaigznītes tumsā - Ilga pieduras tām, un viņu apkūp matiolu smarža kā saldi dūmi.
- Baltas zvaigznītes tumsā - Ilga pieduras tām, un viņu apkūp matiolu smarža kā saldi dūmi.
1.2.pareti Apputēt.
PiemēriAr smiltīm apkūpēt.
- Ar smiltīm apkūpēt.
- Vakarā, sabērusi pēdējos kartupeļu kurvjus pagrabiņā, viņa gribēja iet pie Ērika. Nomazgāja apkūpējušo seju..
Avoti: 1. sējums