Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmīcīt
apmīcīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; pareti
1.Mazliet pamīcīt (mīklu).
PiemēriPēc uzrūgšanas mīklu var otrreiz apmīcīt.
1.1.Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
PiemēriApmīcīt piebērtos miltus.
Avoti: 1. sējums