Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmīdīt
apmīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
PiemēriApmīdīt uzrakto zemi.
2.Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
PiemēriApmīdīt zālāju.
Avoti: 1. sējums