apnicināt
apnicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; novec.
Noniecināt.
Piemēri«..es domāju, ka četri pieci tūkstoši gadā par laipnu seju un mīkstām rokām nav apnicināma alga.» [Saka Mālnieks - Lienei.]
- «..es domāju, ka četri pieci tūkstoši gadā par laipnu seju un mīkstām rokām nav apnicināma alga.» [Saka Mālnieks - Lienei.]
- Vecā sieviņa stāv [dēlam] iepretim, rokas saņēmusi, lūkojas, svētlaimīgi smaida par to prieku, ka viņas dāvanu neapnicināja.
Avoti: 1. sējums