Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apputināt
apputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti 3. pers. Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
PiemēriApputināt braucējus.
2.Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
PiemēriSlaukot meita apputinājusi galdus, krēslus, drēbes.
3.Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
PiemēriApputināt augļu kociņus.
4.novec. Apputeksnēt.
PiemēriKamenes, lidodamas no zieda uz ziedu, iegūst saldo nektāru un reizē apputina arī āboliņu.
Avoti: 1. sējums