aprikšot
aprikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZēns zirgā aprikšo laukumam apkārt.
- Zēns zirgā aprikšo laukumam apkārt.
- Jātnieks aprikšojis ap ezeru.
- Zirgs paklausīgi pakļāvās viņa [jātnieka] gribai, aprikšoja apkārt pagalmam..
1.1.trans.; pārn.; sar. Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) – par cilvēku.
PiemēriAprikšot visu pilsētu.
- Aprikšot visu pilsētu.
- Puika aprikšo sporta laukumu.
Avoti: 1. sējums