Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apritēt
apritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
2.Paiet (par laiku, laika posmu).
PiemēriDaudzi jauni vēlētāji, kam tikko apritējis astoņpadsmitais gads, pirmo reizi piedalījās balsošanā.
3.Veikt apriti.
PiemēriKapitāls aprit.
Avoti: 1. sējums