apstāklis
apstāklis -ļa, v.
1.Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
PiemēriNoskaidrot dažus apstākļus.
2.parasti dsk. Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
PiemēriDabas apstākļi.
2.1.Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
PiemēriLabi apstākļi.
3.val. Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi.
PiemēriVietas apstāklis.
Stabili vārdu savienojumiApstākļa vārds.
Avoti: 1. sējums