aptūkt
aptūkt -tūkstu, -tūksti, -tūkst; pag. -tūku; intrans.
1.Mazliet satūkt.
PiemēriRoka aptūkst.
- Roka aptūkst.
- Aptūcis vaigs.
- Aptūkušas acis.
- Tad viņš attina autus un, spaidīdams no vietas, aplūkoja aptūkušās kājas.
1.1.pareti; sar. Kļūt resnam. Aptaukoties.
PiemēriTā bija paveca sieva, bet stipri aptūkusi..
- Tā bija paveca sieva, bet stipri aptūkusi..
- Viņi [putni] bija aptūkuši un, kā likās, pavisam aizmirsuši lidot.
Avoti: 1. sējums