atjāt
atjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju
1.intrans. Jājot atkļūt šurp. imperf. Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriCeturtā dienā pie meža cirtējiem ieradās Janka. Viņš atjāja uz lepna meļņa.
- Ceturtā dienā pie meža cirtējiem ieradās Janka. Viņš atjāja uz lepna meļņa.
- Un vēlreiz atjāja jātnieki uz ciemu.
- pārn. Un mīļākais ciemiņš, kas atjāja, Bij sniedziņš uz balta zirdziņa.
2.intrans. Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtjāt nost no kraujas.
- Atjāt nost no kraujas.
3.trans. Jājot (uz zirga), atvest (to).
PiemēriAtjāt kumeļu.
- Atjāt kumeļu.
- O, tas nu gan Jānim patiktu, tikt mugurā kādam jaunākam zirgam! Mājā viņš šad tad atjāja no tīruma veco Mašu, bet kas par prieku no tik nostrādāta un stīva lopiņa.
- Juris vienā svētdienā atjāja zirgus uz ganībām..
Avoti: 1. sējums