atjēga
atjēga -as, s.; parasti vsk.; novec.
Skaidra apziņa, saprašana.
PiemēriViņš staigāja pa laukiem kā bez atjēgas.
- Viņš staigāja pa laukiem kā bez atjēgas.
- Viņa [Liena] gāja vien it kā bez īstas atjēgas arvienu tālāk, Kaspara meklēdama, un nostaigāja tā garus ceļus..
Avoti: 1. sējums