atklaiņot
atklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Klaiņojot atkļūt šurp. Klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriVilki atklainojuši no tālajiem mežiem.
- Vilki atklainojuši no tālajiem mežiem.
- pārn. No tās puses skanīgās ziemas dienās atklaiņo vienīgi niknas suņu rejas.
Avoti: 1. sējums