atklāties
atklāties parasti 3. pers., -klājas, pag. -klājās; refl.
1.Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
PiemēriRunādama Gundega atritināja papīra loksni. Atklājās mazas, modernas stacijas projekts.
1.1.Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
PiemēriKad mēs [braucēji] atvērām acis, visā savā krāšņumā mums atklājās Zilā ala.
2.Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
PiemēriAtklājušies jauni talanti.
3.Izpausties (mākslas darbā).
PiemēriAiz..[aktiera] veidoto tēlu vārdiem arvien nepārprotami atklājas arī šo tēlu domas, griba un pasaules uztvere.
Avoti: 1. sējums