atkārpīt
atkārpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kārpot (ko nost), atsegt. imperf. Kārpīt vaļā.
PiemēriBriežu mātes dažreiz atkārpa arī koku virsējās saknes un apgrauž tās visapkārt kokam.
- Briežu mātes dažreiz atkārpa arī koku virsējās saknes un apgrauž tās visapkārt kokam.
- Tad sniegs drusku atkūst un pēc tam pārvelkas ar cietu garozu. Tagad [zaķim] ir vēl grūtāk zem sniega kaut ko atkārpīt.
- Atkārpīt bedri vaļā.
2.Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). imperf. Kārpīt nost.
PiemēriViņš uzlīda ar ložmetēju uz slīpā jumta, atkārpīja sniegu un, kājām atspēries pret jumta velēnu segumu, sāka nesteigdamies šaut.
- Viņš uzlīda ar ložmetēju uz slīpā jumta, atkārpīja sniegu un, kājām atspēries pret jumta velēnu segumu, sāka nesteigdamies šaut.
- ..[zēni] atkārpīja satrūdējušos salmus un nolika Dzimu [kaķi] bedres dibenā.
- Atkārpīt smiltis.
Avoti: 1. sējums