atlūzt
atlūzt parasti 3. pers., -lūst, pag. -lūza; intrans.
Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
PiemēriAtlūzis zars. Ledus upes gultnē bija izčākstējis un no malām atlūzis.
- Atlūzis zars. Ledus upes gultnē bija izčākstējis un no malām atlūzis.
- Zēni stāvēja pie sadragātā lidmodeļa... Blakus ķermenim gulēja atlūzis spārns..
- Ignats.. apsēdās uz satrunējuša celma, no kura atlūza zaļgans praula gabals. Viņš to dusmīgi iesvieda krūmos..
Avoti: 1. sējums