atpurināt
atpurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; reti
1.trans. Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
PiemēriAtpurināt matus no pieres.
- Atpurināt matus no pieres.
2.trans. Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
PiemēriAtpurināt kabatas lakatiņu.
- Atpurināt kabatas lakatiņu.
- pārn. ..vējš tomēr palauza tur [mākoņos] tādas kā gaišākas vagas, šalkoņa lejā palika rāmāka, kļavas atpurināja sakļautās, sagumzītās lapu pleznas.
3.intrans. Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
Piemēri..Jēkabs kareivjus izprašņāja par stāvokli frontē - tie atpurināja gurdām galvām. Lai prasot virsniekiem.
- ..Jēkabs kareivjus izprašņāja par stāvokli frontē - tie atpurināja gurdām galvām. Lai prasot virsniekiem.
- Atpurināja ar galvu, ka šo valodu neprotot.
Avoti: 1. sējums