atpūta
atpūta -as, s.; parasti vsk.
1.Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
PiemēriĪslaicīga atpūta.
1.1.Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
PiemēriVasaras atpūta.
1.2.Pilnīgs pastāvīga, regulāra darba pārtraukums (veciem cilvēkiem).
PiemēriAiziet pelnītā atpūtā.
Avoti: 1. sējums