atraidīgs
atraidīgs -ais; s. -a, -ā
atraidīgi apst.; reti
Tāds, kas atraida (1). Tāds, kurā izpaužas atraidījums.
PiemēriAtraidīga nostāja.
- Atraidīga nostāja.
- «Tas dzeltenais [lakats] man labi piestāvētu jaunajam mētelim,» Ieva domā, un viņai drusku žēl, ka māte tik atraidīga.
- Strauji un atraidīgi atteicās..
- Atbildēja atraidīga balsī.
Avoti: 1. sējums