atrautība
atrautība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad nav sakara, saistības (ar ko).
PiemēriAtrautība no dzīves.
- Atrautība no dzīves.
- Visiem [karavīriem] likās, ka priekšniecība vainīga pie viņu atrautības no visas pārējās pasaules.
- Visu rudeni Aivars nodzīvoja tikpat kā pilnīgā atrautībā no pārējās apkārtnes jaunatnes.
1.1.Stāvoklis, kad nav saskaņotības, vienotības (starp ko).
PiemēriFormas atrautība no satura.
- Formas atrautība no satura.
Avoti: 1. sējums