Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atrautība
atrautība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad nav sakara, saistības (ar ko).
PiemēriAtrautība no dzīves.
1.1.Stāvoklis, kad nav saskaņotības, vienotības (starp ko).
PiemēriFormas atrautība no satura.
Avoti: 1. sējums