Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atriebīgs
atriebīgs
-ais; s. -a, -ā
atriebīgi
apst.
1.
Tāds, kam ir tieksme atriebties, kas mēdz atriebties.
Piemēri
Atriebīgs pretinieks.
Piemēri
Atriebīgs pretinieks.
Strautiņš ir ļauns un atriebīgs cilvēks. Jaunajam Akmanim par niekiem aci izsita..
«Es smieklīgs? Nu, tādu bezkaunību man vēl neviena nav teikusi. Es varu būt ļoti atriebīgs, to iegaumējiet.»
1.1.
Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
Piemēri
Atriebīgas domas.
Piemēri
Atriebīgas domas.
«Ak, kad nu būtu te [mežmalā] abas ar to svešo meiteni, tad gan dabūtu krietni pa stilbiem,» puisēns atriebīgi domā.
pārn.
Atriebīgā niknumā mīnas plīstot trieca uz visām pusēm uguns un dūmu sajauktus zemes blāķus.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
atributīvs
atribūts
atrīdināt
atrīdīt
atriebe
atriebējs
atriebība
atriebīgs
atriebīgums
atriebt
atriebties
atriet
atrietēt
atrieties
atrietināt
Tēzaurs
atriebīgs
MLVV
atriebīgs
MEV
atriêbîgs