atritināties
atritināties parasti 3. pers., -inas, pag. -inājās.
1.Refl. → atritināt1.
PiemēriSatītais papīrs atritinājies.
- Satītais papīrs atritinājies.
- Atritinājās šļūtenes.
- Baltas strūklas izšļācās pret [degošo] jumtu..
- Sarkanie asni atritinājās zaļās lapiņās, pār kurām jau lodāja..dievzirdziņi..
- Viņa skurināja dvieli, lai tas atritinātos.
Avoti: 1. sējums