atrušināt
atrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
Piemēri«..apakš zemes ir pagrabs; ja tu atrušinātu zemi un uzceltu pagraba lūku, tad ietiktu pagrabā..»
2.Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
PiemēriAtrušināt neizkvēlojušās ogles.
Avoti: 1. sējums