Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atspindzēt
atspindzēt parasti 3. pers., -spindz, pag. -spindzēja (retāk spindza, 1. konj.); intrans.
Spindzot atlidot šurp. Spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriLapsene atspindzēja.
Avoti: 1. sējums