atsprāgt
atsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
PiemēriSpridzinot atsprāga klints gabals.
- Spridzinot atsprāga klints gabals.
- Ledus plosts slīdēja tālāk, jūra šņāca un sāka viņa malas postīt. Gabals pēc gabala atsprāga, peldēja līdzi un trinās gar lielā gabala malām.
2.parasti 3. pers. Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
PiemēriGranātas šķembas atsprāga līdz ierakumam.
- Granātas šķembas atsprāga līdz ierakumam.
3.parasti 3. pers. Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
PiemēriKaut kur atsprāga vaļā durvis un ar spēcīgu klaudzienu atkal aizcirtās ciet.
- Kaut kur atsprāga vaļā durvis un ar spēcīgu klaudzienu atkal aizcirtās ciet.
- Kritiena spars bija tik skaudrs, ka.. vienam čemodānam atsprāga vaļā slēdzenes.
3.1.reti Strauji atvērties (par pumpuriem).
PiemēriKokiem jau pumpuri atsprāguši vaļā.
- Kokiem jau pumpuri atsprāguši vaļā.
4.sar. Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
PiemēriIebļāvās [akmeņu spridzinātājs] nelabi, atsprāga, ar labo roku saķēris kreisās plaukstu..
- Iebļāvās [akmeņu spridzinātājs] nelabi, atsprāga, ar labo roku saķēris kreisās plaukstu..
- Pavērtajā [durvju] spraugā izšāvās neprātīgi rejoša suņa galva. Inita atsprāga atpakaļ..
- ..[suns] metās virsū.., bet, ar purnu atdūries stilbā, atsprāga un ņēmās lēkāt un kaukt no prieka..
Avoti: 1. sējums